Ilgtspējīga dzīvesveida pamatprincipu apgūšana jau no agras bērnības ir būtiska bērnu izglītībā. Tā kā bērni sāk veidot savas uzvedības un vērtību sistēmas, svarīgi ir nodrošināt viņiem izpratni par to, kā viņu rīcība ietekmē vidi. Bērnudārzā ir lieliska iespēja bērniem mācīt ilgtspējīgas darbības caur rotaļām un praktiskām aktivitātēm, kas palīdz attīstīt viņu atbildību par apkārtējo pasauli. Šajā rakstā aplūkosim, kā bērnudārzi var palīdzēt maziem bērniem apgūt ilgtspējas pamatus, izmantojot šķirošanu, atkārtotu materiālu izmantošanu un dabas aizsardzības aktivitātes.
-
Šķirošana bērnudārzā – mācība par atkritumu samazināšanu un pārstrādi
Viens no pamatiem, kas jāapgūst jau no mazotnes, ir atkritumu šķirošana. Rotaļīgā veidā bērni var iemācīties atšķirt papīru, plastmasu, stiklu un organiskos atkritumus, veicot vienkāršus uzdevumus, piemēram, šķirojot materiālus atbilstoši to veidam. Bērnudārzos var izmantot viegli saprotamas krāsas vai simbolus, kas palīdz bērniem atšķirt dažādus materiālus.
Bērniem vecumā no 3 līdz 4 gadiem jau var piedāvāt pirmos uzdevumus, kas saistīti ar šķirošanu. Piemēram, var organizēt rotaļas, kur bērni šķiro dažādus plastmasas un papīra priekšmetus. Šādā veidā bērni ne tikai mācās, bet arī sāk saprast, ka atkritumi var tikt pārstrādāti un izmantoti atkārtoti, samazinot to ietekmi uz vidi. Šķirošanas spēles palīdz bērniem izprast, kā viņu rīcība ietekmē apkārtējo pasauli, un veido viņos atbildīgu attieksmi.
1.1. Praktiskas aktivitātes ar šķirošanu
Praktiskās aktivitātes var būt vēl aizraujošākas, ja tās apvieno ar mākslas darbiem vai eksperimentiem. Piemēram, bērni var izmantot savāktos materiālus, piemēram, papīru un plastmasu, lai veidotu mākslas darbus vai dažādas konstrukcijas. Tā kā bērni piedalās gan šķirošanā, gan pārstrādē, viņi ne tikai apgūst praktiskas iemaņas, bet arī attīsta savu radošumu, izmantojot atkārtoti materiālus.
-
Atkārtota materiālu izmantošana – radot vērtību no nevajadzīgā
Atkārtota materiālu izmantošana ir būtiska sastāvdaļa ilgtspējīgā dzīvesveida apguvē. Bērnudārzos bērniem var piedāvāt aktivitātes, kur viņi izmanto vecos priekšmetus, lai izveidotu kaut ko jaunu. Piemēram, bērni var izmantot vecas kastes, pudeles vai papīra ruļļus, lai radītu jaunas spēles vai mākslas darbus. Šādā veidā bērni izprot, ka pat šķietami nevajadzīgas lietas var iegūt jaunu dzīvi un būtiski samazināt atkritumu daudzumu.
2.1. Rotaļas ar atkārtotiem materiāliem
Šī veida aktivitātes palīdz bērniem saprast, ka atkārtota materiālu izmantošana ir svarīga, lai aizsargātu dabu. Piemēram, bērniem var piedāvāt uzdevumus, kur viņi izgatavo pašizveidotas rotaļlietas vai mākslas darbus no vecām koka vai plastmasas daļām. Šādas aktivitātes ne tikai palīdz attīstīt bērnu radošumu, bet arī veicina izpratni par ilgtspējību, parādot, ka lietas, kas šķiet nevajadzīgas, var tikt pārveidotas par kaut ko noderīgu un vērtīgu.
-
Rūpes par dabu – mācība par atbildību un aizsardzību
Ilgtspējība sākas ar bērnu izpratni par to, kā viņi paši var ietekmēt pasauli, un tas ir būtiski, lai viņi kļūtu atbildīgi par dabas saglabāšanu. Lai bērni izprastu, kā rūpēties par dabu, bērnudārzos var organizēt dažādas aktivitātes. Stādot augus, bērni mācās par to, kā dzīvot saskaņā ar dabu, kā dzīvot harmonijā ar vidi un kā rūpēties par dārzu vai mežu.
Bērniem var piedāvāt uzdevumus, piemēram, stādīt kokus vai augus bērnudārza pagalmā vai doties pastaigās un mācīties par dzīvniekiem, kas dzīvo ap viņiem. Piemēram, viņi var pētīt pavasarī atgriezušos putnus, kā arī vērot dzīvnieku uzvedību un to, kā viņi gatavojas ziemai. Šādas aktivitātes palīdz bērniem attīstīt attieksmi pret dabu, kur viņi saprot, ka, rūpējoties par dzīvniekiem un augiem, viņi tieši palīdz videi.
3.1. Dabas izpēte un saikne ar vidi
Lai veidotu saikni ar dabu, bērni var piedalīties praktiskās dabas izpētes aktivitātēs, piemēram, pārlūkojot dažādas dabas parādības – no augu augšanas līdz dzīvnieku uzvedībai. Viņiem var tikt piedāvāts arī novērot dabas izmaiņas – ko dara dzīvnieki, kad sākas pavasaris vai kā augi sāk augt pēc ziemas. Bērniem var iemācīt, ka katrs dzīvais organisms spēlē svarīgu lomu ekosistēmā, un viņiem ir jārūpējas par to, lai saglabātu dabas līdzsvaru.
-
Socializācija un komandas darbs
Ilgtspējas pamati tiek iemācīti arī grupu aktivitātēs. Bērni kopīgi piedalās dažādās nodarbēs, piemēram, šķirojot atkritumus, kopjot dārzu vai piedaloties dabas izpētē. Kopā strādājot, bērni attīsta socializācijas prasmes, mācās sadarboties, dalīties idejās un strādāt kā komanda.
Piemēram, grupā bērni var kopīgi stādīt augus un novērot to attīstību, kas ne tikai veicina ilgtspējības izpratni, bet arī veido sadarbības spējas. Svarīga ir arī bērnu emocionālā saikne ar citiem, jo, strādājot kopā, viņi iemācās izjust līdzatbildību par apkārtējo pasauli.
-
Ilgtspējīgas vērtības un nākotnes paaudze
Bērnu izpratne par ilgtspējību nav tikai teorētiska, tā ir praktiska un ilgtermiņa investīcija nākotnei. Ja bērniem tiek iemācīts, kā pareizi izmantot dabas resursus, šķirot atkritumus un rūpēties par apkārtējo vidi jau agrīnā vecumā, viņi turpinās pielietot šos principus arī pieaugušā vecumā. Tā ir ilgtspējīga attieksme, kas palīdzēs veidot atbildīgus un apzinīgus cilvēkus nākotnē, kas būs gatavi rūpēties par pasauli ap viņiem.
Pirmie soļi, ko bērni spēlē šajās aktivitātēs, ir sākums ilgtspējīgākai sabiedrībai. Šīs vērtības var iemācīt bērnus apzināties, ka viņu loma pasaulē ir nozīmīga, un viņiem ir spēks veidot pozitīvas pārmaiņas.
