Bērnudārzs nav tikai vieta, kur bērni apgūst burtus un ciparus. Tā ir vide, kurā dzimst radošas idejas, rodas pirmie atklājumi un notiek brīnumaini procesi. Un viens no galvenajiem priekšnoteikumiem šādai attīstībai ir brīvība – brīvība domāt, radīt un paust savu redzējumu.
Krāsainie eksperimentu brīnumi
Vienkāršs piena trauks, pāris pilienu pārtikas krāsvielas un šķipsniņa ziepju – tas ir viss, kas vajadzīgs, lai bērnam rastos pirmā radošā zinātniskā pieredze. Krāsu jaukšana pienā ne tikai sagādā vizuālu prieku, bet ļauj arī uzreiz redzēt un izprast mijiedarbību starp vielām. Šādi eksperimenti bērnos iedvesmo vēlmi atkārtot, pētīt un izzināt – gluži kā mazi pētnieki viņi novēro krāsu kustības, zīmē izdomātas formas un glezno ar vārdiem: “Skaties, kā šeit sanāca ziediņš!”
Šī radošā pieeja ļauj mācīties caur sajūtām un izziņu. Tā vietā, lai tikai skatītos attēlus grāmatās, bērni aktīvi darbojas paši – un tieši šī pieredze viņiem paliek atmiņā ilgāk.
Izstādes ārpus sienām
Rudens sezonā bērnudārzā norisinājās mākslas vernisāža, kas pārsteidza ar neparastu pieeju – izstāde tika izvietota ārā, dabā. Mākslas darbi tika veidoti dažādās tehnikās, izmantojot papīru, dabas materiālus, krāsas un kolāžas elementus. Daudzās gleznās cauri staroja rudens saule, un katrā darbā bija jūtama bērna sirsnība un patiesums.
Šāda pieeja – iznest mākslu no ierastā konteksta un ļaut tai “elpot” brīvā dabā – veido pilnīgi citu pieredzi. Tas māca bērniem, ka viņu darbiem ir nozīme un ka tie var sniegt prieku arī citiem. Apmeklētājiem (vecākiem, darbiniekiem, garāmgājējiem) bija iespēja ne tikai apskatīt izstādi, bet arī iepazīt bērnu skatījumu uz pasauli. Katrs darbs bija kā maza stāsta fragments.
“Radi pilsētai!” – iedvesma no apkārtnes
Atzīmējot vienas Latvijas pilsētas nozīmīgu jubileju, bērni iesaistījās digitālajā radošajā nodarbībā “Radi pilsētai!”. Aktivitātes laikā viņi veidoja mākslas darbus, kas simbolizē viņu pilsētas unikalitāti. Krītiņi, akmentiņi, papīrs un zīmuļi kļuva par instrumentiem, caur kuriem bērni pauda savu piederību videi.
Šāda aktivitāte ne tikai attīsta radošās spējas, bet arī veicina patriotismu un lokālās identitātes izjūtu – bērni mācās ne tikai radīt, bet arī izprast savu vietu sabiedrībā.
“Kaijas sveic pilsētu” – koprades brīnums
Kāda īpaša aktivitāte notika laikā, kad viena no Latvijas lielākajām pilsētām svinēja savu jubileju. Projekta ietvaros bērni tika aicināti zīmēt populāru pilsētas simbolu – kaiju – izmantojot krītiņus, dabas materiālus vai pat akmentiņus. Šī ideja izrādījās iedvesmojoša ne tikai bērniem, bet arī vecākiem – ģimenes kopā darbojās pagalmā, parkos un rotaļu laukumos.
Svarīgākais šajā aktivitātē nebija perfekts rezultāts, bet pats process – kopdarbs, iztēles lidojums un lepnums par radīto. Bērni redzēja, ka arī viņu vienkāršais zīmējums spēj nest prieku citiem. Dažviet kaiju veidoja pat ar malkas pagalēm vai smilšu veidojumiem – tas liecina par izdomas bagātību un spēju pielāgoties dažādām situācijām.
Šāda koprades pieredze attīsta ne tikai māksliniecisko domāšanu, bet arī sadarbības prasmes, cieņu pret apkārtējo vidi un citu cilvēku darbu.
Māksla kā emocionālais instruments
Bērnudārza videi ir jābūt vietai, kur bērns var brīvi paust savas emocijas, piedzīvojumus un arī bailes. Māksla tam ir lielisks līdzeklis – caur krāsām, formām un materiāliem bērni izstāsta to, ko reizēm nespēj izteikt vārdos.
Pedagogi, kuri veido radošas nodarbības ar brīvu struktūru un ļauj bērniem izvēlēties savu izteiksmes veidu, vienlaikus attīsta bērna pašapziņu un patstāvību. Tā ir arī iespēja bērnam iepazīt dažādus mākslas veidus – zīmēšanu, kolāžu, plastilīna modelēšanu, gleznošanu, tekstilu utt. Jo daudzveidīgāki materiāli, jo bagātāka pieredze.
Vecāku iesaiste – tilts starp mājām un izglītību
Ne mazāk svarīga ir vecāku klātbūtne šajos procesos. Bērni īpaši uzplaukst, ja redz, ka arī viņu ģimenes locekļi novērtē viņu centienus. Kad radošie darbi tiek izstādīti kopīgās izstādēs vai tiek veidoti mājās kopā ar vecākiem, bērns jūtas lepns un iedrošināts.
Bērnudārza loma šeit ir būt par starpnieku – radīt vidi, kur sadarbība starp ģimeni un pedagogu kļūst par ikdienas daļu. Vienkārša fotogrāfija no kopīgās zīmēšanas mājās, izlikta grupas stendā, spēj darīt brīnumus bērna pašvērtējumam.
Iedvesma turpmākai attīstībai
Radošums nav vienreizēja izpausme – tā ir domāšanas forma, kas jāveicina ikdienā. Šīs aktivitātes ir tikai sākums plašākam procesam, kur bērns mācās, kā idejas pārvērst darbībā, kā izpaust sevi un kā sadarboties ar citiem.
Tiem, kuri vēlas iedvesmoties vēl vairāk, noderīga var būt Latvijas Laikmetīgās mākslas centra ideju platforma skolām, kur pieejami radoši uzdevumi un metodes mākslas izglītībai dažādos vecumos.
